Nākotnē būtu vēlams redzēt pilnu ēkas veiktspējas stāstu

Nākotnē būtu vēlams redzēt pilnu ēkas veiktspējas stāstu
Olita Untāla, AS Attīstības finanšu institūcija Altum Vidzemes reģiona vadītāja
žurnāls "Būvinženieris", Nr. 112, 2026. gads

Transcript

1. Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvinženieris Nr. 112 Nākotnē būtu vēlams redzēt pilnu ēkas veiktspējas stāstu Olita Untāla, AS Attīstības finanšu institūcija Altum Vidzemes reģiona vadītāja Man šis gads bija īpašs, jo 2026. gadā pirmo reizi piedalījos konkursa žūrijas darbā. Iepriekšējos gados vairākas reizes biju iesaistījusies objektu apskatēs kopā ar žūriju Vidzemē, iepazīstot dažādus energoefektivitātes risinājumus gan daudzdzīvokļu mājās, gan publiskajās un uzņēmējdarbības ēkās. Tāpēc darbs žūrijā bija gan interesants, gan atbildīgs izaicinājums. Ir daudzdzīvokļu mājas, kurās esmu veikusi apsekošanu pirms Altum finansējuma saņemšanas renovācijai. Atceros laikus, kad kopā ar iedzīvotājiem gājām pa pagrabiem, kāpām uz jumtiem un vērtējām ēkas. Tagad daudzviet jau redzams galarezultāts, un tas sniedz īpašu gandarījumu. Ikdienā mans galvenais fokuss ir uzņēmumu attīstības projektu finansēšana. Vienlaikus vairāku gadu garumā esmu iesaistījusies arī iedzīvotāju informēšanā par daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmām un renovācijas iespējām. Vadu Altum energoefektivitātes kompetenču komandu, kuras darbs saistīts ar uzņēmumu energoefektivitātes projektu veicināšanu un finansēšanu. Darbs konkursa žūrijā ļāva paskatīties uz energoefektivitāti no cita skatpunkta. Ikdienā lūkojam projektus to tapšanas vai finansēšanas stadijā, konkursā bija iespēja novērtēt jau realizētus objektus un to faktisko pienesumu. Īpaši vērtīgi bija redzēt, kā energoefektivitātes risinājumi praksē samazina enerģijas patēriņu, uzlabo mikroklimatu un vienlaikus palielina ēku un uzņēmumu konkurētspēju. Pieaugoša izpratne par energoefektivitātes nozīmi Šī gada konkurss rāda, ka energoefektivitāte Latvijā vairs nav tikai atsevišķi veiksmes stāsti. Fakts, ka konkursam tika pieteikta 41 ēka no dažādiem Latvijas reģioniem un atšķirīgiem segmentiem, apliecina pieaugošu izpratni par energoefektivitātes nozīmi gan dzīvojamajā fondā, gan publiskajā un komerciālajā sektorā. Tradicionāli lielākā konkurence ir daudzdzīvokļu māju segmentā. No 41 pieteiktā objekta 21 bija iesniegts nominācijā par energoefektīvāko atjaunoto daudzdzīvokļu ēku. Tas rāda, ka interese par siltināšanu un renovāciju nemazinās. Tāpēc ļoti svarīgi ir saglabāt publiskā finansējuma pieejamību šādiem projektiem arī turpmāk. Man ļoti patika Caljan Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ražotne Liepājā. Energoefektivitāte panākta ar konkrētiem un izmērāmiem risinājumiem. Objektā ieviesta viedā ēkas vadības sistēma (BMS), ventilācijas sistēma ar siltuma rekuperāciju un saules elektrostacija, kas nodrošina līdz pat 30 % no uzņēmuma elektroenerģijas patēriņa. Īstenoto pasākumu rezultātā siltuma zudumi samazināti par 37 %, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu mikroklimatu darbiniekiem. Pozitīvi vērtējama arī vēsturiskās rūpnieciskās ēkas pārbūve par modernu, energoefektīvu un ilgtspējīgu ražotni. Arī kolēģi žūrijā ļoti novērtēja risinājumus, kas vērsti uz darba drošību un darba apstākļu uzlabošanu. Kvalitatīvas ventilācijas sistēmas, droša darba vide un pārdomāti darba organizācijas risinājumi bieži vien ir tikpat svarīgi kā enerģijas ietaupījums. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka starp konkursa dalībniekiem bija tādi augsta līmeņa projekti kā Magdelēnas kvartāls, kurā biroju ēkas 60
2. Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata energoefektivitāte ir integrēta pašā kvartāla attīstības koncepcijā. Šis nav tikai birojs ar zemāku enerģijas patēriņu, bet gan piemērs tam, kā pilsētvidē iespējams radīt kvalitatīvu, ilgtspējīgu un cilvēkiem draudzīgu darba vidi. No žūrijas skatpunkta svarīga ir ne tikai enerģijas ekonomija, bet arī ēkas mikroklimats, lietotāju komforts un apkārtējās vides kvalitāte. Projekts New Hanza man asociējas ar ļoti augstu būvniecības kvalitāti un ambīcijām veidot nākamās paaudzes biroju vidi. Šādos projektos svarīgs ir ne tikai enerģijas patēriņš, bet arī ventilācijas risinājumi, darbinieku labsajūta, ilgtspējīgi materiāli un ēkas ekspluatācijas efektivitāte ilgtermiņā Pieminēšanas vērta ir Lejasciema pamatskola, kas saņēma Klimata un enerģētikas ministrijas balvu Klimata draugs par ilgtspējīgiem risinājumiem, atbildīgu resursu izmantošanu un ieguldījumu klimatam draudzīgas mācību vides izveidē. Mani pārliecināja tas, ka projekta autori nav aprobežojušies tikai ar energoefektivitātes prasību izpildi, bet radījuši mūsdienīgu, kvalitatīvu un skolēniem patīkamu vidi. Šeit ļoti labi redzams, ka energoefektivitāte nav mērķis pati par sevi, bet līdzeklis labākai videi cilvēkiem. Ēka kā vienota sistēma Šodien energoefektīva ēka vairs nav tikai labi siltināta būve vai fasāde. Tendences liecina, ka attīstītāji arvien vairāk domā par ēku kā vienotu sistēmu. No daudzdzīvokļu jaunbūvēm īpaši atmiņā palika projekts Dreiliņu priedes Ēvalda Valtera ielā 1 Rīgā. Mani pārliecināja tas, ka energoefektivitāte tur ir veidota kompleksi. Ēkai ir A+ energoefektivitātes klase, uz jumta izvietoti saules paneļi, katrā dzīvoklī nodrošināta ventilācija ar siltuma rekuperāciju, kā arī uzstādīti individuāli siltuma skaitītāji un termostati. Pozitīvi vērtēju arī elektroauto uzlādes infrastruktūru un kvalitatīvus ēkas norobežojošo konstrukciju risinājumus. Šis projekts ir labs piemērs tam, kā iespējams apvienot energoefektivitāti, iedzīvotāju komfortu un ilgtspējīgu attīstību. Svarīgākās tendences pašlaik ir: ventilācija ar siltuma atgūšanu; saules enerģijas izmantošana; gudrās vadības sistēmas; ēku hermētiskuma kontrole; zemas ekspluatācijas izmaksas; iekštelpu dzesēšana. Bieži pietiekami netiek novērtēta sistēmu uzturēšana pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā. Ar labu projektu vien nepietiek. Kvalitāte augsta, tomēr ir arī problēmas Vērtējot šī gada konkursam pieteiktos objektus, jāuzsver, ka kopējā kvalitāte ir augsta. Tomēr arī labos projektos redzamas vairākas problēmas. Viena no tām ir nepietiekama uzmanība ēkas pārvaldībai pēc renovācijas vai būvniecī- Būvinženieris Nr. 112 bas. Pat vismodernākās tehnoloģijas nedos maksimālu rezultātu, ja regulāri netiks uzraudzīts enerģijas patēriņš, veikta sistēmu regulēšana un lietotāju informēšana par pareizu ekspluatāciju. Vēlos īpaši pozitīvi atzīmēt Vidzemes rehabilitācijas centra pieeju. Ēkai pēc renovācijas ir ļoti precīza datu uzskaite un pilna pieeja informācijai, ar kuru regulāri dalās arī ar darbiniekiem. Tiek skaidrots, kā resursu patēriņu ietekmē ikdienas paradumi un tehnoloģiju pareiza izmantošana. Iedzīvotāju, darbinieku un sabiedrības izglītošana ir ļoti pareizs virziens. Šī ēka bija viens no maniem favorītiem. Augstu vērtēju ventilācijas un siltumapgādes risinājumus, kas nodrošina stabilu iekštelpu klimatu visa gada garumā, kā arī renovācijas kvalitāti kopumā. Tas apliecina, ka arī ārstniecības un rehabilitācijas ēkās iespējams veiksmīgi apvienot energoefektivitāti, ilgtspēju un augstas prasības pret lietotāju labsajūtu. mērķu sasniegšanā, bet arī reāls ieguvums izmaksu samazināšanā, uzņēmumu attīstībā un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Tieši šādu pozitīvu pieredzes stāstu popularizēšana, manuprāt, ir viena no konkursa lielākajām vērtībām. Tas palīdz parādīt, ka energoefektivitāte Latvijā vairs nav tikai atsevišķi veiksmes stāsti, bet arvien vairāk kļūst par normālu un pārdomātu attīstības virzienu gan uzņēmumiem, gan ēku īpašniekiem. BI Novērotās raksturīgākās problēmas, kurām pievēršama uzmanība: nepietiekama faktiskā enerģijas patēriņa analīze; ventilācijas sistēmu nepilnīga balansēšana; nepietiekama uzmanība ēkas ekspluatācijai; energoefektivitātes risinājumu izvērtēšana tikai no investīciju izmaksu puses; nepietiekama datu apkopošana par komforta un mikroklimata rādītājiem. Svarīga ir kompleksa pieeja Nākotnē būtu vēlams redzēt ne tikai enerģijas ietaupījuma procentus, bet arī pilnu ēkas veiktspējas stāstu. Nākamajiem konkursantiem ieteiktu: uzrādīt faktiskos ekspluatācijas rezultātus; vairāk analizēt mikroklimatu un lietotāju komfortu; pievērst uzmanību ēku apsaimniekošanas kvalitātei; vērtēt ēku visā dzīves ciklā, nevis tikai būvniecības brīdī; skaidri demonstrēt, kā investīcijas ietekmējušas iedzīvotāju vai lietotāju ikdienu. Energoefektivitāte Latvijā vairs nav tikai ēku siltināšana. Šī gada konkursa objekti rāda, ka svarīga ir kompleksa pieeja: energoefektivitāte, ventilācija, mikroklimats, atjaunojamā enerģija, gudra pārvaldība un izmērāmi rezultāti. Jāpopularizē pozitīvi pieredzes stāsti Raugoties uz konkursa dalībniekiem un laureātiem, redzu arī vairākus uzņēmumus un projektus Vidzemē un citos reģionos, kurus noteikti uzrunāšu dalībai nākamajos konkursos. Sabiedrībai ir svarīgi stāstīt par uzņēmumiem, pašvaldībām un daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kuri iegulda energoefektivitātē un ilgtspējā. Šādi piemēri iedvesmo citus sekot viņu pieredzei, vienlaikus parādot, ka energoefektivitāte ir ne tikai ieguldījums klimata 61