Rūpnieciskajās un publiskajās ēkās vairāk seko līdzi ventilācijas kvalitātei

Rūpnieciskajās un publiskajās ēkās vairāk seko līdzi ventilācijas kvalitātei
Jānis Sterģis, SIA Liepājas enerģija tehniskās daļas vadītājs
žurnāls "Būvinženieris", Nr. 112, 2026. gads

Transcript

1. Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Rūpnieciskajās un publiskajās ēkās vairāk seko līdzi ventilācijas kvalitātei Man kā siltumapgādes un energoefektivitātes speciālistam ir ļoti interesanti vērot, kā viss attīstās un kā situācija mainās pa gadiem gan galvaspilsētā, gan reģionos. Jānis Sterģis, SIA Liepājas enerģija tehniskās daļas vadītājs Konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā žūrijā piedalos trešo gadu. Tā ir ļoti vērtīga pieredze, jo konkursā vērtē ne tikai iesniegtos dokumentus, piemēram, energosertifikātu vai datus. Pati vērtīgākā ir apsekošana klātienē, kad žūrija apskata katru objektu individuāli. Tad var redzēt arī būvdarbu kvalitāti, kā uzstādīta un ieregulēta ventilācija un siltummezgls, kāda automātika izmantota. Pats svarīgākais un būtiskākais ir tas, ka, braucot uz dažādiem reģioniem, ir iespēja satikt un iepazīt cilvēkus, kuri šīs ēkas pārvalda, ekspluatē un uzrauga. Tā var saprast, cik kvalitatīvi viss ir izdarīts. Pēc papīriem reizēm izskatās, ka kaut kas vienkārši ir uzstādīts, bet realitātē, aizbraucot apsekot objektu, redzam, ka cilvēki strādā, skatās, seko līdzi, runā ar iedzīvotājiem, lai uzlabotu energoefektivitāti. Ēkas renovē kompleksi Ir redzams, ka ar gadiem situācija uzlabojas. Iedzīvotāji seko līdzi jaunākajām tendencēm un ievieš modernus risinājumus. Katru gadu konkursā vērtējam dažādas būves. Piemēram, šogad nebija pieteikta neviena savrupmāja jeb privātmāja. Pagājušajā gadā bija divas, arī iepriekš tās ir bijušas. Katrs gads ir mazliet citādāks. Energoefektivitāte nav tikai siltināta māja un skaists papīrs jeb energosertifikāts ar A, B, C vai kādu citu klasi. Ēkas tiek renovētas kompleksi – veic siltināšanu, pievērš uzmanību apkures sistēmas maiņai, uzskaitei, ventilācijai. Šogad daudzdzīvokļu ēkās īpaši ievēroju to, ka iedzīvotāji domājuši ne tikai par siltuma maksas sadalītājiem jeb alokatoriem. Daudzās ēkās bija pārbūvēta sistēma, lai katram dzīvoklim varētu uzlikt siltumenerģijas skaitītāju. Taču svarīgi ir ne tikai uzstādīt siltuma maksas sadalītājus, alokatorus vai skaitītājus. Vajag komunicēt ar lietotājiem, māju iedzīvotājiem un skaidrot, kā šīs tehniskās iespējas optimāli izmantot. Termoregulators ir jāregulē, telpas jāvēdina, jāseko līdzi temperatūrai apkures sezonā. Tikai tā var panākt samazinājumu. Uzliekot skaitītāju, rēķins automātiski nekļūs mazāks. Rūpnieciskajās un publiskajās ēkās arvien vairāk izmanto ēku vadības jeb BMS sistēmas, kā arī enerģijas menedžmenta sistēmas. Tas nozīmē, ka ēkās ierīko papildu skaitītājus – ir nevis viens kopējais skaitītājs, bet sadalījums pa grupām. Šos datus analizē, lai saprastu, kur ir anomālijas, kur varētu ietaupīt un samazināt siltumenerģijas, elektroenerģijas un kopējo enerģijas patēriņu. Būvinženieris Nr. 112 Rūpnieciskajās un publiskajās ēkās apkures sistēmas cenšas salāgot ar ventilācijas sistēmām, lai tās nestrādātu katra atsevišķi, bet darbotos kā vienots kopums. Tas ir viens no jaunumiem, ko šogad pamanīju. Labs piemērs – uzņēmums Caljan Rūpnieciskajās un publiskajās ēkās vairāk seko līdzi ventilācijas kvalitātei telpās. Piemēram, Gulbenes novada pamatskolā katrā klasē ir uzstādīti oglekļa dioksīda (CO2) sensori un mainīgās gaisa plūsmas vārsti. Sensors ne tikai vizualizē rādītāju klasē, bet pēc sensora datiem katrā klasē regulē gaisa plūsmu. Ļoti labs piemērs ir arī Liepājas uzņēmums Caljan, kas ieguva pirmo vietu nominācijā Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka. Caljan ir Dānijas uzņēmums, kas strādā agrākajā Liepājas metalurga teritorijā. Uzņēmums ir atjaunojis vecu ēku un uzbūvējis klāt arī jaunas. Caljan izmanto jaunākās tendences un risinājumus. Komersants seko līdzi gaisa kvalitātei darbinieku darba vietās. Ir ierīkotas piespiedu gaisa nosūces sistēmas, tiek sekots līdzi rādītājiem pie katra darbgalda, lai nodrošinātu stabilu un labu gaisa kvalitāti. Šis uzņēmums ir labs piemērs citām rūpnieciskām ēkām, kā sekot līdzi ventilācijas un energoefektivitātes rādītājiem. Caljan ir ierīkoti skaitītāji, lai tam sekotu līdzi, un ir darbinieki, kas ikdienā šos datus skatās un analizē. Iepriekšējos gados, vērtējot objektus, diezgan bieži tika novērotas situācijas, ka sistēma ir uzstādīta un darbojas, bet neviens īpaši tai nepievērš uzmanību. Taču tagad arvien plašāk sāk izmantot BMS un enerģijas menedžmenta sistēmas. Pāriet uz horizontālo divcauruļu sistēmu Vēl gribu pieminēt ļoti labu piemēru Rīgā, Antonijas ielā 17. Biroju ēkās ļoti domā par siltuma atgūšanas un dzesēšanas vadības sistēmām. Iepriekšējos gados šāda tendence nebija tik izteikta, bet šogad īpaši varēja redzēt, ka nomniekiem ir svarīgi, kādās telpās viņi atrodas, lai pēc iespējas mazāk maksātu. Līdz ar to attīstītāji ēkās ievieš modernākus risinājumus. Iepriekšējos gados daudzviet bija nomainīta tikai viencaurules apkures sistēma vai cauruļvadi un ieviesta iespēja regulēt telpu temperatūru. Tagad viencaurules sistēmas daudzviet maina pret horizontālo divcauruļu sistēmu. Tā ir efektīvāka, ir vairāk iespēju regulēt temperatūru, un var uzstādīt skaitītājus. Nepieciešamas papildu izmaksas, ir vairāk materiālu un darba, bet ilgtermiņā – plašākas regulēšanas un individuālās siltumenerģijas uzskaites iespējas. Modernās sistēmas ir jāizmanto Visi konkursā pieteiktie objekti ir īpaši. Pie nepilnībām varu pieminēt to, ka reizēm ēkās uzstāda dažādas sarežģītas sistēmas, bet par tām netiek pietiekami izskaidrots darbiniekiem vai lietotājiem, un tās neizmanto pilnvērtīgi. Var skaisti uzstādīt modernu ventilācijas, apkures vai enerģijas uzraudzības sistēmu, bet svarīgāk ir to efektīvi izmantot. Pēdējos gados situācija uzlabojas, iedzīvotāji saprot, ka šīs sistēmas jāizmanto. Šogad vērtēšanā nebija nevienas ēkas, kurā būtu izteikti redzams, ka īpašnieki par to nedomā. Vērtēšanā trūkst datu Kas būtu uzlabojams, lai, nākamgad piedaloties konkursā, konkursanti būtu gudrāki? Ir svarīgi sagatavot un iesniegt dokumentus, bet jāpaveic arī priekšdarbi. Pirms iesniegšanas jāskatās energoefektivitātes rādītāji, lai tie sasniegtu konkursa nolikumā minētos kritērijus. Jau laikus jāplāno un jārunā par regulēšanu un taupīšanu. Ir bijuši gadījumi, kad ēka ir renovēta, bet darbi pabeigti īsi pirms konkursa materiālu iesniegšanas vai apkures sezonas sākuma. Iedzīvotājiem nav paspēts izskaidrot, kas jādara. Dokumenti iesniegti, bet pēc patēriņa ēka neatbilst kritērijiem un nav kvalificējama tālāk. Ja iepriekš būtu runāts ar iedzīvotājiem, ēku varētu kvalificēt nākamajām konkursa kārtām. Manuprāt, galvenais ir ievērot kvalitāti, laikus uzkrāt visus nepieciešamos patēriņa datus un iesniegt tos žūrijai izvērtēšanai. Dažkārt vērtēšanā trūkst datu. Piemēram, konkursants iesniedz elektroenerģijas patēriņa datus, bet saprotam, ka tie ir tikai kopējie dati. Izrādās, ka tur ir iekšā arī siltumsūknis un pašpatēriņš. Tad jāpieprasa papildu dati – cik elektroenerģijas patērē siltumsūknis, cik liels ir mājas pašpatēriņš. Tas prasa laiku, jo dati vēlreiz jāapkopo. Turklāt beigās var arī izrādīties, ka tādu datu nemaz nav. Žūrijā ir liela energoauditoru komanda – četri eksperti. Katram ir savs virziens – kāds vērtē daudzdzīvokļu ēkas, cits – rūpnieciskās vai publiskās. Katram iesniegtajam objektam izskata visus datus. Tad komisija pēc iesniegtajiem datiem izvērtē, kas kvalificējas tālāk nākamajam solim, ko vēl nepieciešams noskaidrot, un pēc tam notiek pārrunas ar pretendentiem. 58
2. Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Labs piemērs iedvesmo Konkursā parādām un izceļam labākos piemērus. Tas ir vērtīgs paraugs arī citiem, lai pieņemtu lēmumu. Ja blakus mājas iedzīvotāji varēja renovēt savu namu, kāpēc mēs to nevaram? Konkursā Energoefektīvākā ēka Latvijā izceļam labos piemērus, Būvinženieris Nr. 112 publikācijās aprakstām jaunākos tehnoloģiskos risinājumus un to, kā tie tiek ieviesti. Iedzīvotāji lasa un nodod informāciju cits citam. Piemēram, redz, ka kaimiņu mājā uzstādīti siltumenerģijas skaitītāji, un sāk domāt – varbūt mēs arī varam tādus uzstādīt? Aiziet pie kaimiņiem, aprunājas, konsultējas. Labs piemērs iedvesmo. 59