Elektroauto – no motorizētas karietes līdz mūsdienu renesansei

Elektroauto – no motorizētas karietes līdz mūsdienu renesansei
Ginta Zālīte, Elektrum Enerģētikas muzeja projektu vadītāja
Edgars Korsaks-Mills, Elektrum Enerģijas centra vecākais projektu vadītājs
Andris Valdemārs, Latvenergo Transporta nodrošinājuma direktors
žurnāls "Būvinženieris", Nr. 112, 2026. gads

Transcript

1. Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvinženieris Nr. 112 Elektroauto – no motorizētas karietes līdz mūsdienu renesansei Ginta Zālīte, Elektrum Enerģētikas muzeja projektu vadītāja Edgars Korsaks-Mills, Elektrum Enerģijas centra vecākais projektu vadītājs Andris Valdemārs, Latvenergo Transporta nodrošinājuma direktors Pirms 15 gadiem – 2011. gada 15. jūnijā – AS Latvenergo Doma laukumā sabiedrībai prezentēja Latvijā pirmos divus iegādātos, koplietošanas ceļu satiksmei atbilstošos elektroauto, popularizējot tos kā videi draudzīgu un zaļu pārvietošanās līdzekli un kļūstot par pirmo uzņēmumu Latvijā, kas sāka elektroauto izmantošanu ikdienas darbā, kā arī ierīkoja pirmās četras elektriskā transporta uzlādes stacijas. Tas bija nozīmīgs pagrieziens ne tikai Latvenergo, bet visas Latvijas transporta vēsturē. 2014. gadā Elektrum Energoefektivitātes centrs (tagad – Elektrum Enerģijas centrs) sāka ikgadēju semināru organizēšanu par elektroautomašīnām, un 2015. gadā pie Energoefektivitātes centra ēkas Jūrmalā tika atvērta viena no pirmajām lieljaudas (tā laika izpratnē) uzlādes stacijām ar jaudu 50 kW. Pirmās trīs elektroauto uzlādes stacijas ar tirdzniecības zīmolu Elektrum, kas pieejamas publiski, uzbūvēja 2019. gadā – divas Rīgā (Pulkveža Brieža ielā 12 un Uzvaras bulvārī 7) un vienu Jūrmalā (Jomas ielā 4). Tas bija sava veida eksperiments un tests, jo šādu projektu kā komersants uzņēmums sāka pirmais Latvijā. Jau 2020. gadā bija skaidrs, ka uzlāde jāpārvērš par plašāku komerctīklu, tas jāizvērš arī kaimiņzemēs, un tagad Elektrum Drive elektroauto uzlādes tīklā jau ir vairāk par 1300 uzlādes pieslēgvietām visā Baltijā. Varētu šķist, ka elektroauto ir moderna 21. gadsimta inovācija, taču patiesībā elektroauto ir senāki par automašīnām ar iekšdedzes dzinēju. Elektroauto vēsture ir piedzīvojusi neticamus kāpumus, gandrīz pilnīgu aizmirstību un grandiozu atdzimšanu. Pirmie eksperimenti Priekšnosacījumi elektrotransporta attīstībai radās jau 19. gadsimta pirmajā pusē līdz ar akumulatora un elektromotora ienākšanu ikdienā. Pirmie mēģinājumi izmantot elektroenerģiju transportlīdzekļu piedziņai sākās 19. gadsimta 30. gados. Skotu izgudrotājs Roberts Andersons radīja pirmo motorizēto pajūgu, kas pārvietojās bez zirgiem. Tas bija revolucionāri, taču ne pārāk praktiski – tolaik baterijas vēl nebija uzlādējamas, tāpēc pajūgs spēja nobraukt tikai nelielu Elektroauto īpatsvars Latvijā, procentos no kopējā uzskaitē esošo transportlīdzekļu skaita 2026. 2025. 2024. 2023. 2022. 2021. 2020. 2019. 2018. 2017. 2016. 2015. 2014. 2013. 2012. 2011. 2010. 1,594 1,107 0,796 0,539 0,329 0,201 0,107 0,065 0,049 0,039 0,034 0,031 0,008 0,007 0,004 0,003 0,002 Avots: Būvinženieris, pēc CSDD datiem attālumu. Tomēr šis izgudrojums ielika pamatu turpmākai elektrisko transportlīdzekļu tehnoloģiju attīstībai. Nākamajās desmitgadēs daudzi izgudrotāji un inženieri visā pasaulē aktīvi eksperimentēja ar elektrisko piedziņu, panākot ievērojamus uzlabojumus. ASV izgudrotājs Tomass Devenports radīja pirmo jaudīgo līdzstrāvas elektromotoru un 1841. gadā uzbūvēja nelielu elektroauto modeli, kas darbojās ar baterijām. Taču tie bija tikai eksperimenti, kas plašāku atsaucību neguva. Veiksmīga debija un ziedu laiki Pagrieziens notika 1881. gadā, kad Viljams Morisons ASV uzbūvēja pirmo komerciāli veiksmīgo elektrisko transportlīdzekli, iedvesmojot Latvijā reģistrēto (uzskaitē esošo) transportlīdzekļu un elektroauto kopskaits 15 955 2026. 1 001 052 2025. 980 743 2024. 968 195 7709 2023. 949 236 2022. 930 792 3062 2021. 886 673 947 2019. 860 478 558 836 912 406 2018. 2016. 2015. 2014. 805 028 313 821 612 277 794 543 244 765 121 61 2013. 742 704 50 2012. 730 690 29 2011. 5119 903 738 1818 2020. 2017. 10 856 752 127 21 2010. 1 088 787 18 Visi transportlīdzekļi T. sk. elektroauto Norādīts uzskaitē esošo transportlīdzekļu skaits gada sākumā. Uzskaitē esošo transportlīdzekļu skaita lielais kritums 2011. gadā saistīts ar tai laikā veikto reģistra sakārtošanu, izslēdzot no reģistra ilgstoši neaktīvos un ārvalstīs reģistrētos transportlīdzekļus. Avots: CSDD 62
2. Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvinženieris Nr. 112 Vācu uzņēmējs Andreass Flokens paša uzbūvētajā elektroauto. 1903. gads. Foto no commons.wikimedia.org Pirmo divu Latvenergo iegādāto un CSDD reģistrēto elektroauto Latvijā – Fiat Fiorino Elettrico – prezentācija Rīgā, Doma laukumā. 2011. gads. Foto no AS Latvenergo arhīva arī citus novatorus. 1888. gadā vācu uzņēmējs Andreass Flokens savā mašīnbūves fabrikā uzbūvēja vairākus elektroauto modeļus, aprīkojot tos pat ar elektriskajiem lukturiem. Vizuāli šie braucamrīki joprojām atgādināja karietes, kurām zirgu vietā bija piemontēts elektromotors un smagi akumulatori. Pirmā patiesi veiksmīgā elektroauto debija pilsētas satiksmē notika 1890. gadā ASV: sešu pasažieru elektrificētā kariete spēja attīstīt aptuveni 22 km/h lielu ātrumu. Nākamajos gados uz ceļiem parādījās arvien vairāk elektrisko spēkratu, un 1899. gadā ar elektroauto tika pārspēta maģiskā 100 km/h ātruma barjera. Laika posms no 1900. līdz 1912. gadam uzskatāms par elektroauto ziedu laikiem. ASV, pasaules lielākajā tirgū, elektroauto aizņēma trešdaļu no visiem pārdotajiem automobiļiem, Ņujorkas ielās vien kursēja vairāk nekā 60 elektrisko taksometru. Kāpēc izvēlējās elektroauto? Tie darbojās klusi, bez dūmiem un nepatīkamām smakām, ar ko izcēlās tā laika tvaika vai benzīna dzinēji. Elektroauto bija viegli iedarbināmi un vadāmi. Īpaši iecienīti tie bija pilsētās un lieliski piemēroti īsiem braucieniem. Tomēr sliktā ceļu infrastruktūra ārpus pilsētām ierobežoja tālākus braucienus. Lai gan Tomass Edisons neatlaidīgi strādāja pie efektīvāku akumulatoru izveides un slavenais Ferdinands Porše jau 19. gadsimta izskaņā radīja pasaulē pirmo hibrīdauto (ar benzīna dzinēju un akumulatoru), ar to izrādījās par maz. Naftas industrijas uzplaukums un Henrija Forda ieviestā konveijera ražošana iekšdedzes dzinēju auto padarīja daudz lētākus un pieejamākus. Pusgadsimts aizmirstībā Elektroauto labas veiktspējas trūkums garākās distancēs, uzlādei nepieciešamais ilgais laiks nespēja konkurēt ar benzīna auto sniegumu. Nepilnu divu desmitgažu laikā elektriskie transportlīdzekļi tika izstumti no tirgus un 20. gadsimta 30. gados praktiski pazuda no ielām, iegrimstot aizmirstībā. Interese par elektroauto atdzima tikai 20. gadsimta otrajā pusē, ko īpaši veicināja 70. gadu globālā naftas krīze. Benzīna cenas strauji pieauga, un tika meklēti alternatīvi enerģijas avoti. Arī Jelgavas mikroautobusu rūpnīcā RAF šajā laikā tika izstrādāti eksperimentāli elektromobiļu modeļi. Latvijā izgatavotie elektroauto vizināja un apkalpoja olimpisko spēļu dalībniekus Maskavā 1980. gadā. Vairāki pasaulē labi zināmi autoražotāji 90. gados mēģināja atkal apritē ieviest elektroauto. Taču tehnoloģisko nepilnību un augsto izmaksu dēļ patērētāju atzinību neizdevās gūt – bateriju tehnoloģijas joprojām nebija pietiekami attīstītas. Atdzimšana un jaudīgs izrāviens Elektroauto savu atdzimšanu piedzīvoja 21. gadsimtā. To sekmēja straujais akumulatoru tehnoloģiju progress, globālie klimata mērķi un valsts atbalsta programmas. Gadsimta sākumā uzņēmumā Tesla radītais sportiskais Roadster pierādīja, ka elektroauto var būt ātrs, vizuāli pievilcīgs, turklāt ar vienu uzlādi spējīgs nobraukt vairāk nekā 320 kilometru. Savukārt 2010. gadā pasaule ieraudzīja Nissan Leaf – pirmo moderno, pilnībā elektrisko auto, kas bija finansiāli pieejams arī 63
3. Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata plašākam pircēju lokam. Latvijā pirmais Nissan Leaf tika reģistrēts (pārdots īpašniekam) 2013. gadā. Latviešu autosportista, autoinženiera un uzņēmēja Andra Dambja vadītajā Drive eO projektā Latvijā tika izstrādāta elektrisko sacīkšu automobiļu sērija. 2012.–2016. gadā šīs mašīnas piedalījās starptautiskajās sacīkstēs. 2012. gadā tika radīts OSCar eO hibrīdelektriskais rallijreida auto – pirmais elektrificētais transportlīdzeklis, kas finišēja Dakaras rallijā (Mar– Lima ~8400 km). Elektromobiļu īstais spēks pirmo reizi pa īstam tika novērtēts leģendārajās Paikspīkas autosacīkstēs (Pikes Peak International Hill Climb) 2015. gadā, kad Andra Dambja elektriskais automobilis Drive eO finišēja pēc deviņām minūtēm un 7,222 sekundēm, kļūstot par pirmo elektromobili, kas šajās sacīkstēs uzvarējis absolūtajā ieskaitē. Latvenergo – celmlauzis elektroauto jomā Latvijā Tikai gadu pēc Nissan Leaf debijas pasaules tirgū Latvenergo kā zaļās enerģijas ražotājs spēra vēsturisku soli Latvijas elektrotransporta attīstībā. 2011. gada 2. jūnijā VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija tika reģistrēti pirmie divi elektroauto Fiat Fiorino Elettrico un sākta aktīva to izmantošana darba vajadzībām. Abas reģistrētās elektromašīnas nebija rūpnieciski ražotas jeb nobraukušas no konveijera, tās bija speciāli pārbūvētas un pielāgotas. Uz Itālijas Nissan Leaf uzlādes stacijā Elektrum Enerģijas centrā Jūrmalā. 2019. gads. Foto no AS Latvenergo arhīva Būvinženieris Nr. 112 autobūves koncerna Fiat ražojuma bāzes modeli Fiorino Elettrico bija izveidojis uzņēmums Micro-Vett. Ar pilnu uzlādi šīs mašīnas varēja nobraukt 100 kilometru un sasniegt ātrumu 100 km/h, uzlādei vajadzēja veltīt aptuveni astoņas stundas. Šiem automobiļiem bija iebūvēts salona sildītājs, kas darbojās ar benzīnu un ziemā deva lielisku priekšrocību – faktiski tas bija pielīdzināms vasaras sniegumam. Līdz ar šo divu elektroauto iegādi tika sākta arī uzlādes infrastruktūras izbūve, nopietna elektroauto izpēte un testēšana reālos apstākļos, aktīvi daloties pieredzē un secinājumos ar sabiedrību. Pateicoties straujai tehnoloģiju un uzlādes tīklu attīstībai, elektroauto skaits Latvijā jau mērāms tūkstošos. Tie ir ieņēmuši stabilu vietu gan privātpersonu, gan uzņēmumu autoparkos. Latvija, kurā elektroauto vēl pirms desmit gadiem uzskatīja par nepraktisku, kļuvusi par valsti ar lieliski attīstītu uzlādes infrastruktūru. Elektroauto ir pilntiesīga, ekonomiski pamatota un ikdienišķa satiksmes daļa, un ir skaidrs, ka nākotne pieder ar zaļo enerģiju darbinātam elektrotransportam. Kamēr jaunās paaudzes elektroauto iekaro ceļus, viens no Latvenergo pirmajiem vēsturiskajiem elektroauto – Fiat Fiorino Elettrico – savas aktīvās gaitas ceļu satiksmē gan ir noslēdzis, kļūstot par Latvijas elektroauto vēstures vēstnesi un spilgtu apliecinājumu Latvenergo tālredzībai uzņēmuma darbībā attīstīt elektrotransporta izmantošanu. Tagad tas apskatāms Elektrum Enerģētikas muzejā Ķegumā, tā teikt – ir goda vietā. Pēc 2014. gada elektroauto popularitāte visā pasaulē strauji pieauga. 2010. gada sākumā tirgū bija tikai daži modeļi, taču jau 2020. gada vidū Eiropā bija pieejami simtiem elektroauto modeļu dažādās klasēs – gan pilsētas auto, gan komerctransports. Attīstījās arī infrastruktūra. Eiropā publisko uzlādes punktu skaits no dažiem desmitiem tūkstošu 2010. gada sākumā pieauga līdz vairāk nekā miljonam 2026. gadā un turpina strauji paplašināties. Šie faktori izraisīja strauju industrijas ekspansiju. Elektroauto no nišas tehnoloģijas kļuva par vienu no centrālajiem Eiropas transporta politikas virzieniem. Elektroauto jau ir plaši pieejami lielākajā daļā tirgus segmentu, un infrastruktūra ir kļuvusi par būtisku enerģētikas sistēmas daļu ar turpmāku paplašināšanos un pāreju uz viedās uzlādes un tīkla balansēšanas risinājumiem. Vēstures loks ir noslēdzies. Tehnoloģija, kas pirms vairāk nekā 100 gadiem zaudēja konkurences cīņā ar Henrija Forda iekšdedzes dzinējiem, tagad ir kļuvusi par autorūpniecības nākotnes dzinējspēku, zaļās enerģijas veiksmes stāstu, labu piemēru vides saudzēšanai. BI Elektroauto jubilejas pasākumā Ķegumā. 2026. gads. Foto no Elektrum Enerģētikas muzeja arhīva 64